Vēsture
Rīgas Valsts tehnikuma pirmsākumi meklējami laika posmā pirms Pirmā pasaules kara, kad Būvtehniskā sabiedrība Rīgā atvēra tehnikumu. 1918. gada 21. oktobrī tehnikums ar 240 audzēkņiem uzsāka mācības. 1919. gada 24. augustā Izglītības ministrija nodeva bijušās Nikolaja ģimnāzijas telpas Krišjāņa Valdemāra (toreiz Nikolaja) ielā 1c Būvtehniskajai sabiedrībai. Tehnikuma ēka, kas celta pēc arhitekta A. Kīzelbaša projekta 1891. gadā, laika gaitā piedzīvoja vairākas paplašināšanas — 1935. gadā tika uzcelta piebūve, 1970. gadā jauns laboratoriju korpuss, kā arī sporta zāle.
1919. gada 29. decembrī Latvijas Ministru kabinets pieņēma lēmumu atvērt tehnisko vidusskolu kā valsts mācību iestādi. Sākotnēji tehnikumā darbojās būvniecības un kultūrtehnikas nodaļas, bet vēlāk tika pievienotas ķīmijas, mehānikas un elektrotehnikas nodaļas, kā arī dzelzceļa ekspluatācijas nodaļa. Līdz 1940. gadam tehnikumu absolvēja 1505 audzēkņi, daudzi no kuriem kļuva par izciliem tautsaimniecības, zinātnes un kultūras darbiniekiem, tostarp komandkapteinis Hugo Legzdiņš, zemūdenes „Ronis” komandieris, un lidmašīnu konstruktors Kārlis Irbītis.
Tehnikuma darbību pārtrauca padomju okupācija 1940. gadā, kad tika nomainīta administrācija un mācību programmas. Vācu okupācijas laikā (1941–1944) tehnikums turpināja darboties, neraugoties uz kara laika grūtībām. 1945. gadā tehnikums tika pārdēvēts par „Rīgas industriālo politehnikumu”. Nosaukums „Rīgas Valsts tehnikums” tika atjaunots 1991. gada 30. augustā.
Pēckara laikā tehnikumu absolvēja daudzi izcili speciālisti, tostarp Latvijas ekspremjers Valdis Birkavs, RTU rektors Egons Lavendelis, zinātnieki Gunārs Čipēns, Uldis Viesturs un Mārtiņš Kalniņš, kā arī izcili sportisti, piemēram, basketbolisti Skaidrīte Smildziņa-Budovska, Maigonis Valdmanis, Raimonds Karnītis. Andris Freidenfelds jeb Fredis, latviešu mūziķis, pasākumu vadītājs, radio un televīzijas raidījumu vadītājs, režisors, komiķis un “Radio SWH” dīdžejs, absolvējis RVT Skaitļošanas tehnikas nodaļu. Autosportists Reinis Nitišs, latviešu rallijkrosa autobraucējs, 2014. gada FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta 3. vietas ieguvējs, 2014. gada Latvijas Gada balvas sportā saņēmējs kā populārākais sportists un Gada labākais tehnisko sporta veidu sportists. Absolvējis RVT Auto nodaļu.
Mūsdienās tehnikumā darbojas deviņas nodaļas un viena struktūrvienība Krāslavā. Tehnikumā mācās vairāk nekā 2100 audzēkņu. 100 gadu laikā tehnikumu absolvējuši vairāk nekā 38 000 speciālistu.
Tehnikumam ir izveidota bagātīga simbolika, kas ietver karogu, himnu, ģerboni, logo, deķeli, Goda zīmi un pastmarku. Par tehnikuma vēsturi ir izdoti divi nozīmīgi darbi: „Rīgas Valsts tehnikums 95” (Rīga, 2014) un „Rīgas Valsts tehnikums 100” (Rīga, 2019).
Tehnikuma identitātes apliecinājumi.
Rīgas Valsts tehnikuma karogs ir zaļgani zilā krāsā un tam ir divas puses. Vienā pusē ar zelta krāsas diegiem ir izšūts uzraksts: „Tēvzemes mīlestību mēs ar darbiem rādīsim”, bet otrā pusē ir uzraksts: „Rīgas Valsts tehnikums”, kas dekorēts ar ozola zaru ornamentu. Karoga izmērs ir 120 x 185 cm (vai 1 x 1,5 metri), un tam ir 2 cm gara mala karoga kāta pusē, kā arī piestiprinātas bārkstis. Karogs tika apstiprināts 1991. gadā.
Rīgas Valsts tehnikuma zīmolu veido trīs burti – „RVT”. Burts „T” ir melnā krāsā, burts „R” baltā krāsā, burts „V” veidots Latvijas valsts karoga krāsā. Logotips reģistrēts Valsts preču zīmju reģistrā.
RVT preču zīme attiecas uz šādām preču un pakalpojumu klasēm:
- audzināšana; mācības; sporta un kultūras pasākumi;
- zinātniskie, mērīšanas un mācību aparāti, ierīces un instrumenti;
- ierīces un instrumenti elektriskās strāvas pārvadei, komutācijai, pārveidošanai, uzkrāšanai, regulēšanai vai kontrolei;
- iespiedprodukcija; fotogrāfijas;
- reklāma;
- zinātniskie un tehnoloģiskie pakalpojumi, izpēte un projektēšana.
Preču zīmes īpašniekam ir tiesības blakus spēkā esošai reģistrētai preču zīmei likt apzīmējumu – aplī ietvertu burtu R (® ) vai tekstu, kas brīdina par zīmes reģistrāciju («Latvijā reģistrēta preču zīme» u. tml.). Preču zīmes aizsardzību realizē ar tiesas palīdzību, ar kuras lēmumu var apturēt preču zīmes pārkāpumu.
Deķelis (cepure) apstiprināts 1926. gadā. Deķelis ir tehnikuma audzēkņu cepure – melna ar zilzaļas krāsas virsmu un 0,5 cm platu dzeltenu svītru. Deķeli var nēsāt RVT audzēkņi. Deķeli lieto audzēkņu goda sardze, asistējot RVT karogam.
Rīgas Valsts tehnikuma pilnkrāsu ģerbonis attēlo vairogu, ko apsargā lauva, un tajā redzamas kolbas, zibens un grāmata. Apakšējā daļā atrodas lente Latvijas karoga krāsās ar uzrakstu „Vairāk nekā izglītība”. Virs vairoga ir trīs burti – „RVT”, kas ir tehnikuma nosaukuma saīsinājums. Grāmata simbolizē zināšanas. Lauva ir lepnuma, vīrišķības, spēka un drosmes simbols, kas ir viens no biežāk izmantotajiem dzīvniekiem Eiropas heraldikā. Kolbas norāda uz tehnikuma vecāko nodaļu – ķīmiju, kā arī eksperimenta nozīmi. Zibens simbolizē ātrumu, jaudu, spēku, virzību, brīdinājumu un pārmaiņas.
Sakarā ar ģerboņa sarežģīto uzbūvi, tā minimālais drukas izmērs ir 15 mm, un šis nosacījums attiecas uz visiem ģerboņa veidiem.
Ģerboņa izmantošanas vietas:
- tehnikuma diplomi;
- starptautiskās veidlapas (logotips un ģerbonis);
- akadēmiskā personāla vizītkartes (logotips un ģerbonis);
- vizītkartes;
- karogi;
- vimpelis.
Tehnikuma nosaukumu var izmantot kopā ar ģerboni vai atsevišķi. Ja nosaukums tiek lietots teksta sastāvā, tas rakstāms tādā pašā fontā kā teksts – Rīgas Valsts tehnikums. Grafiskā dizaina elementiem, piemēram, vizītkartēm, veidlapām vai bukletiem, nosaukums tiek rakstīts ar lielajiem burtiem un Myriad Regular, Myriad Semibold vai Myriad Bold fontu, 200 punktu burtu retinājumā.
Nosaukums tiek izkārtots vienā rindā:
R Ī G A S V A L S T S T E H N I K U M S
Myriad Semibold (Tracking 200)
Rīgas Valsts tehnikuma apbalvojums „Goda zīme” dibināts 1928. gadā un atjaunots 2003. gadā. Goda zīmes pamatā ir Latvijas Valsts mazais valsts ģerbonis, kuru apņem ozollapas un zem tām trīs burti RVT – tehnikuma nosaukuma abreviatūra. Goda zīmes dizainu izskatījusi Valsts Heraldikas komisija 2016. gada 26.aprīļa sēdē un novērtējusi kā atbilstošu nolikumam un mākslinieciskajiem kritērijiem. Apbalvojums „Goda zīme” reģistrēts Kultūras ministrijas apbalvojumu reģistrā. Ar to apbalvo izcilākos pedagogus un absolventus.
Latvijas Pasts pirmo reizi Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē ir izdevis pastmarku, kas veltīta vidējās izglītības iestādei. Pirmā pastmarka Latvijā, kas veltīta skolai. Pirmā pastmarka tika izdota godinot Tehnikumu simtgadē. Pastmarka emitēta 100 000 eksemplāru tirāžā un tās nomināla vērtība ir 1 EUR. Rīgas Valsts tehnikuma simtgades pastmarkas pirmās dienas zīmogošana notika 2020. gada 10.janvārī, Latvijas Pasta 10. pasta nodaļā, Elizabetes ielā 41/43 no plkst. 9:00 līdz 17:00.
Tehnikuma himna “Latviju mīlot un piepildot!”. Teksta autors – Normunds Beļskis, komponists – Māris Lasmanis. Himna pirmo reizi atskaņota 2016. gada 1. septembrī. Tehnikuma himnu angļu valodā atdzejojis Jānis Elsbergs – “Treasuring Our Dearest Latvia”.
https://www.youtube.com/watch?v=uvkYZ4lo2SI&ab_channel=R%C4%ABgasValststehnikums
https://www.youtube.com/watch?app=desktop&v=LKPP-kjF92E