Ikviena nācija var pastāvēt, ja tā runā savā dzimtajā valodā, zina savu pagātni, godā savus varoņus un kopj savas tradīcijas  

Cilvēkus vienmēr ir interesējuši pagātnes notikumi un mūsu priekšteču loma tajos. Ģimenēs no paaudzes paaudzē  tika nodoti ievērības cienīgi stāsti par saviem senčiem un viņu piedzīvojumiem. Šie stāsti liek lepoties ar savu dzimtu, mudina uzzināt vairāk par savām saknēm vai izdibināt, kāpēc radies kāds ģimenes noslēpums. Izzinot savas ģimenes vēsturi, mēs noteikti varam labāk izprast paši sevi.

2021. gada 16. novembrī, Valsts svētku priekšvakarā Rīgas Valsts tehnikumā 1.kursa audzēkņi piedalījās pasākumā “Manas dzimtas lepnums”.

Pasākuma vadītāji – Audzēkņu pašpārvaldes pārstāvji Kristiāns Artis Bērziņš un Megija Pastare aicināja jauniešus ieklausīties interesantos stāstos un mudināja jauniešus aizdomāties par to, kādi varētu būt viņu dzimtas stāsti.

PIKC “Rīgas Valsts tehnikums”  direktore – Dagnija Vanaga dalījās stāstā par profesoru Gustavu Vanagu (dzimis 1891. gada 10. martā, miris 1965. gada 8. maijā), kurš bija latviešu ķīmiķis – organiķis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. 1932. gadā G. Vanags aizstāvēja ķīmijas doktora grādu, strādāja par LU Ķīmijas fakultātes Organiskās ķīmijas katedras vadītāju, no 1958. līdz 1965. gadam bija Rīgas Politehniskā institūta Organiskās ķīmijas katedras vadītājs. Darbojās arī Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūtā un Organiskās sintēzes institūtā, kur vadīja pētījumus ciklisko beta diketonu ķīmijā. Savas dzīves laikā viņš uzrakstīja vairāk nekā 100 zinātnisko rakstu, sarakstīja piecas mācību grāmatas, sintezēja vairāku ārstniecisko preparātu aktīvās vielas (fenilīns, omefins – asins antikoagulanti). Taču būtiskāks varbūt ir kas cits: neviens Latvijas ķīmiķis nav atstājis pēc sevis zinātnē tik daudz sagatavotu zinātnieku (droši vien kopumā kādi 150 ķīmijas kandidāti un doktori). Gustavs Vanags bija ne tikai izcils zinātnieks, bet arī sava laikmeta vēstures līkloču ietekmēts, tomēr vienmēr viņš palika savas valsts patriots, kurš darbu darīja Latvijas un tautas labā bez lieka patosa, ārišķības, vien ar sūru un zinātnei atdotu darba mūžu.

Ķīmijas tehnoloģijas nodaļas vadītāja Madara Pētersone stāstīja par nu jau zudušu Latvijas kultūrvēsturisko vērtību – Āžu dzirnavām, kuras piederējušas vectēvam, Tirzas pazīstamākajam rūpniekam Edgaram Pētersonam.

Dzirnavas bija pazīstamas plašā apkārtnē. Tajās veica dažādus darbus – mala, bīdelēja, zāģēja kokus, kārsa vilnu, vērpa un auda ar rokas stellēm.

Drukas un mediju tehnoloģijas nodaļas  N1 grupas audzēkne Andželīna-Nikola Pagrode vēstīja to, ka viņas dzimta var lepoties ne tikai ar lielo mīlestību pret darbu, bet arī ar cilvēku, kurš dzimtā izcēlās ar savu lielo mīlestību un patriotismu pret savu dzimteni. Cilvēks, kurš bija Latvijas armijas aviācijas kapteinis, 11. eskadriļas komandieris, kuram piešķirts kara lidotāja nosaukums un par mīlestību un patriotismu pret savu valsti saņēmis Viestura ordeni. Nikolai pašai bija pārsteigums un patīkami uzzināt, ka viņas cilts kokā ir cilvēki, ar ko var lepoties ne tikai viņa un ģimenes dzimta, bet arī mūsu valsts. Uzsvēra to, ka  šādi cilvēki  motivē kļūt labākai un sasniegt augstākus mērķus.

Drukas un mediju tehnoloģijas nodaļas  N2 grupas audzēkne Sāra Tīdemane klātesošos iepazīstināja ar savu vēstuli, ko veltīja mammai. Vēstulē Sāra pateicās mammai par mīlestību, sirdsmīļumu un atbalstu, ko vienmēr saņem.

Drukas un mediju tehnoloģijas nodaļas N3 grupas audzēkne Kristiāna Uzule savā stāstījumā par vecmammu uzsvēra to, ka lielākās ģimenes vērtības ir godīgums, sirdsgudrība, cilvēcība, pareiza dzīves uztvere un strādīgums.

Paldies visiem, kas iesaistījās pasākuma tapšanā un norisē.